Kādas personiskās īpašības ir pieprasītas darba tirgū?

Top 1 vienmēr un visur: godīgums.

Darba devējs skaita savu naudu, laiku, bizness ir viņa izdzīvošanas jautājums. Pieņemot darbā darbinieku, uzņēmuma īpašnieks naudu ne tikai pelna, bet arī tērē, un darba devējs vēlas caurspīdīgi zināt un saprast, kas ir padarīts un prognozēt, kas no konkrētā darbinieka sagaidāms nākotnē. Darba devējs nevēlas tērēt laiku un pūles, prātojot, vai darbinieks melo par paveikto vai slēpj radušās grūtības uzdevuma izpildē.

Viss slēptais vienmēr nāk gaismā un nekad nevajag iedomāties, ka viens cilvēks ilgstoši (uzsvars uz vārdu „ilgstoši”) spēj vazāt aiz deguna priekšniekus jebkādos jautājumos – sākot no kavējumiem vai reālā diplomu skaita līdz naudas/vērtību zagšanai, un jebkādos mērogos. Kā zināms, „īlenu maisā nenoslēpsi”, „meliem īsas kājas” un Latvija ir maza – par meli un zagli drīz vien būs brīdināti visu pieklājīgu uzņēmumu personāldaļās.

Top 2: orientēšanās uz rezultātu.

Darba devējs sagaida, ka pienākumi tiks veikti ar degsmi un atdevi. Nevienam nepatīk darbinieki, kuri uzdevumus veic pa roku galam vai kuri ir centīgi, bet pulksten piecos no rokām izkrīt pildspalva, jo lūk, darba diena taču ir beigusies. Tādus pacieš, bet pie pirmās izdevības nomaina uz tiem, kuriem nav vienalga, kuri izprot, ka viņu ieguldījums ir mozaīkas gabaliņš lielajā „bildē”, kuru veido uzņēmums, un kuri saprot, cik daudz ir atkarīgs no snieguma, kurš nav vienaldzīgs. Strādā rūpnīcā? Nu un? Bezsmadzeņu skrūvītes nav nepieciešamas pat pie konveijera – vienmēr ir iespēja domāt un nospraust sev individuālus mērķus, lai ātrāk nokļūtu priekšniecības redzeslokā.

Bet jāievēro piesardzība – pārmērīga mērķtiecība un kāpšana pāri citu galvām var beigties ar „vilka pasi” – šādi cilvēki apdraud pašu priekšnieku krēslus un to nepiedod neviens boss.

Top 3: lojalitāte.

Ir pats par sevi saprotams, ka darbā ilgstoši neuzkavējas darba ņēmējs, kurš atklāti neieredz savu darba vietu un ārpus tās katram krata sirdi, cik tā ir pretīga vieta. Tāpat agri vai vēlu šefam apniks pie sevis purpinošs īgņa, kuram nekad viss nav labi un citur taču maksā vairāk. Aizdomīga liksies arī otra galējība – cilvēks, kuram uzņēmuma logo ir izšūts pat uz pidžamas un kurš no galvas zina firmas himnu. Darba devējs vēlas darbinieku, kuram var uzticēties, kurš redz tālāk par savu rakstāmgaldu (tas ir, piedomā par visa uzņēmuma tēlu) un kurš „neskatās apkārt”, gatavs pacelt cepuri pie pirmās izdevības.

Interesanti, ka lojalitāte ir viena no īpašībām, kura savā popularitātē ir piedzīvojusi izmaiņas – ne tik sen, tā saucamajos „treknajos gados”, darbinieks, kurš vienā amatā vai darba vietā uzkavējās ilgāk par 2 gadiem, skaitījās „sēne” un „lūzeris” – tātad, ne pārāk iekārojama partija darba tirgū. Par laimi, tas ir mainījies un darba tirgū atkal ir spējīgi novērtēt uzticamību un stabilitāti, kuru tajā pašā laikā nevajadzētu sajaukt ar profesionālo stagnāciju.

Top 4: iniciatīva un elastība.

Katru darbu var paveikt labāk, efektīvāk vai proaktīvi piedāvāt savu palīdzību, ja nodaļa / komanda / kāda uzdevuma izpilde piedzīvo grūtības. Nav jāuztver kā traģēdija, ja piepeši mainās darba uzdevums. Visi ķeras pie jauna projekta, izmēģina jaunas idejas un darbinieks neturas pie „bet mēs vienmēr radījām tā”.

Bet tas nenozīmē, ka priekšnieks ir jāterorizē ar savām novitātēm, pie tam ir „jāfiltrē”, ko runā un vadībai jāpiedāvā tikai realizējamas un saprātīgas idejas, ja vien nav vēlme nonākt tukšu fantazētāju plauktiņā. Darbinieki, kuri vienmēr ir gatavi kam jaunam un kuriem „kabatā paslēpts” vairāk rīcības variantu, ir vairāk priekšnieku iecienīti kā to neelastīgie un/vai inertie kolēģi.

Top 5: vēlme mācīties

Tā cieši sasaucas ar iepriekš pieminēto iniciatīvu un elastību. Darbinieks, kurš mirdzošām acīm (vai vismaz bez īgnuma par izraušanu no komforta zonas) ir gatavs apgūt jaunu iekārtu, jaunu programmu, jaunu klientu apkalpošanas standartu vai jaunas tirgojamās preces instrukciju, ir viena no lielākajām uzņēmuma vērtībām.

Avots: www.irdarbs.lv