Lai gan Eiropas Savienībā jau vairākus gadu desmitus strādā pie pārtikas drošības garantēšanas, joprojām atklājas nopietnas, ar pārtiku saistītas, problēmas. 1996. gadā Eiropas Komisija atzina, ka bioloģiskie patogēni un ķīmiskie līdzekļi, kas izraisa saindēšanos ar pārtiku, ir ļoti dažādi, bet gandrīz visiem piemīt kāda kopīga īpašība – tie pavada dzīvnieku un arī augu valsts produktus no kūts, vai lauka, līdz galdam.

Īstenojot pārtikas uzraudzības koncepciju „no lauka līdz galdam”, kas ir efektīvākais veids, kā aizsargāt patērētāja tiesības uz drošu un nekaitīgu pārtiku, 2002. gada 1. janvārī Zemkopības ministrijas pārraudzībā darbu sāka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas, saskaņā ar esošo likumdošanu un normatīvajiem aktiem, ir:

• pārtikas aprites kontrole
• veterinārā uzraudzība un kontrole
• robežkontrole
• specifiskās pārtikas novērtēšana un reģistrācija
• veterināro zāļu reģistrācija

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, kā arī viena no visstingrāk reglamentētajām uzņēmējdarbības jomām un cilvēkiem, kas kā komersanti iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem, ir jābūt gataviem ievērot virkni normatīvo aktu prasību, gan Eiropas Savienības regulas un lēmumus, gan Latvijas likumus un Ministru Kabineta noteikumus. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgs ir pārtikas uzņēmums. Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma , kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

Uzraugot dzīvnieku veselību un labturību, PVD uzdevums ir pasargāt patērētājus no iespējas, ka slimības, ar ko slimo dzīvnieki, netiešā veidā nonāks vispirms pārtikā un tad pie cilvēkiem. Tikai tad, ja dzīvnieka īpašnieks izpratīs savu atbildību par saražoto produkciju sabiedrības priekšā, mēs varēsim būt droši par pārtiku, ko patērējam ikdienā. Mums jābūt pārliecinātiem, ka dzīvnieki, kuru pienu vai gaļu patērējam, ir veseli, tie nav ārstēti ar aizliegtām zālēm, nav nepamatoti lietotas antibiotikas un citi medikamenti. Arī dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi spēj ietekmēt produkcijas kvalitāti.

Uz Latvijas PVD robežinspektori, kas, veicot dzīvu dzīvnieku, preču un produktu veterināro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro kontroli, nepieļauj patērētāju veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi bīstamas produkcijas un dažādu slimību ievešanu valstī, kā arī Eiropas Savienības teritorijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Dienests pirms specifisku pārtikas produktu, piemēram, uztura bagātinātāju, diētiskās pārtikas, ģenētiski modificēto organismu, jaunās pārtikas un citu, nonākšanas tirgū, veic to novērtēšana. Tāpat dienesta atbildības lokā ietilpst veterināro zāļu reģistrācija.

www.pvd.gov.lv

Pārtikas un veterinārā dienesta darbības galvenais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un drošas pārtikas apriti Latvijā. Šī mērķa sasniegšanai dienestā ir nodarbināti gandrīz 600 darbinieku, no kuriem lielākā daļa ir PVD pārvaldēs strādājošie inspektori, kuri ikdienā veic pārtikas ražošanas, izplatīšanas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, dzīvnieku novietņu un saimniecību pārbaudes un inspektori, kuri kontrolē kravas Eiropas Savienības ārējos robežkontroles punktos. Pārējie darbinieki, kas plāno, vada un koordinē valsts pārtikas un veterināro uzraudzību, kā arī nodrošina atbalsta funkcijas dienestā strādājošajiem, ir nodarbināti PVD centrālajā aparātā.

PVD lielākais un nozīmīgākais darbaspēks strādā 11 pārvaldēs visā Latvijā, nodrošinot veterināro uzraudzību un pārtikas aprites kontroli. Dienesta centrālais aparāts: ģenerāldirektors, administrācija, Pārtikas uzraudzības departaments, Veterinārās uzraudzības departaments un Robežkontroles departaments ir tie, kuri stratēģiski plāno visa dienesta darbu un palīdz pārvaldēm tikt galā ar pārtikas un veterināro uzraudzību visā valstī. Uz Eiropas Savienības ārējās robežas cauru diennakti strādā PVD robežinspektori, bet specifiskus pārtikas produktus, piemēram, uztura bagātinātājus, diētisko pārtiku, kā arī veterināŗās zāles, pirms to laišanas tirgū izvērtē un reģistrē Novērtēšnas un reģistrācijas departamenta eksperti.

Pārtikas un veterinārais dienests ir atvērts studentiem, kuri meklē prakses iespējas pārtikas uzraudzības jomā, veterinārās uzraudzības jomā, administratīvā darba jomā u.c. Mēs varam piedāvāt prakses iespējas PVD pārvaldēs, kas atrodas 11 Latvijas pilsētās, kā arī PVD Centrālajā aparātā, Rīgā.

Par prakses iespējām var interesēties sūtot rakstisku pieteikumu uz e-pasta adresi: personals@pvd.gov.lv vai tālrn. nr. 67084611

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, tāpēc, īstenojot principu „kontrole no lauka līdz galdam”, PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā. Tā ir arī viena no visstingrāk reglamentētajām uzņēmējdarbības jomām. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgs ir pārtikas uzņēmums. Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma, kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

Lai sakārtotu pārtikas nozari valstī, PVD ir apzinājis un reģistrējis visus pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, piešķirot katram uzņēmumam reģistrācijas numuru. Reģistrētie uzņēmumi ir apkopoti PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumi, kuri nav reģistrēti PVD, uzskatāmi par tādiem, kas veic nelegālu uzņēmējdarbību.

Katru dienu PVD inspektori veic pārtikas uzņēmumu plānveida pārbaudes, kas tiek organizētas pamatojoties uz PVD inspekciju plānu. Tajā katrai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu grupai ir noteikts minimālais pārbaužu biežums gadā, to skaits svārstās no vienas reizes ceturksnī līdz vienai reizei divos gados. Veidojot inspekciju plānu, Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē katra konkrētā uzņēmuma ražošanas apjomus, riska faktorus, iepriekšējo inspekciju rezultātus un arī iedzīvotāju sūdzības.

Saņemot patērētāju sūdzības, informāciju no citām iestādēm vai iespējama riska gadījumos tiek veiktas ārpuskārtas pārbaudes. Lai iegūtu objektīvu informāciju par pārtikas nekaitīgumu un higiēnas prasību ievērošanu, inspektori regulāri ņem produktu paraugus un nosūta laboratoriskajām pārbaudēm. Gadījumos, ja uzņēmumi neievēro normatīvo aktu prasības, PVD inspektoriem ir tiesības piemērot sankcijas – brīdinājumu, naudas sodu, produktu izplatīšanas apturēšanu vai izņemšanu no apgrozības, līdz pat uzņēmuma darbības apturēšanai.

Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli plāno, organizē un koordinē PVD Pārtikas uzraudzības departaments.

Lai uzsāktu darbību pārtikas, blakusproduktu vai dzīvnieku barības apritē, kā arī veterinārās uzraudzības jomā, uzņēmumus, kuri saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Veterinārmedicīnas likumā un Farmācijas likumā noteiktajām prasībām, ir pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai, reģistrē, atzīst vai licencē Pārtikas un veterinārais dienests.

Uzraugot dzīvnieku veselību un labturību, PVD uzdevums ir pasargāt patērētājus no iespējas, ka slimības, ar ko slimo dzīvnieki, netiešā veidā nonāks vispirms pārtikā un tad pie cilvēkiem. Šeit īpaša loma ir privātpraktizējošajiem veterinārārstiem, bez kuriem nav iedomājama slimību apkarošana. Ir svarīgi, lai ne zemnieks, ne veterinārārsts nebaidītos ziņot par slimībām, jo par informēšanu nevienu nesoda, bet par vienaldzību un slimības tālāku izplatīšanos gan. Tikai tad, ja dzīvnieka īpašnieks izpratīs savu atbildību par saražoto produkciju sabiedrības priekšā, mēs varēsim būt droši par pārtiku, ko patērējam ikdienā. Mums jābūt pārliecinātiem, ka dzīvnieki, kuru pienu vai gaļu patērējam, ir veseli, tie nav ārstēti ar aizliegtām zālēm, nav nepamatoti lietotas antibiotikas un citi medikamenti. Arī dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi spēj ietekmēt produkcijas kvalitāti.

Veterinārie inspektori visos Latvijas reģionos kontrolē fermas, dzīvnieku novietnes, dzīvnieku pārvadātājus un dzīvnieku transportēšanas līdzekļus, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības un veterinārfarmaceitisko produktu ražošanu, tirdzniecību un pielietošanu, kā arī uzrauga veterinārārstu privātprakses.

Lai nepieciešamības gadījumā reaģētu uz signālu par sērgas jeb sevišķi bīstamo infekcijas slimību uzliesmojumiem, gatavas nekavējoties rīkoties ir rajonu operatīvās darba grupas. Veterinārie inspektori dara visu, lai slimība neizplatītos tālāk. Šeit īpaša nozīme ir dzīvnieku identifikācijai, jo tad, sērgu uzliesmojumu gadījumos, PVD inspektori var izsekot, kur šie dzīvnieki iepriekš atradušies un līdz ar to spēj analizēt risku, plānot un novērst slimības tālāku izplatīšanos. PVD izstrādā arī dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa programmas, koordinē to ieviešanu, apkopo un analizē rezultātus.

No 2005. gada PVD, izmantojot aviāciju, visā Latvijas teritorijā veic lapsu un jenotsuņu orālo vakcināciju pret trakumsērgu. Šī iemesla dēļ gadu no gada trakumsērgas saslimšanas gadījumu skaits būtiski samazinās.

Veterinārā uzraudzība nozīmē ne tikai produktīvo, bet arī citu dzīvnieku, piemēram – zirgu, mājas (istabas) dzīvnieku, cirka dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošanas kontroli.

Veterināro valsts uzraudzību un kontroli plāno, organizē un koordinē PVD Veterinārās uzraudzības departaments.

Pirms specifisku pārtikas produktu, piemēram, uztura bagātinātāju, diētiskās pārtikas, ģenētiski modificēto organismu, jaunās pārtikas un citu, nonākšanas tirgū, nepieciešama to novērtēšana. Tas ir PVD Novērtēšanas un reģistrācijas departamenta kompetencē.

Tāpat departamenta atbildības lokā ietilpst veterināro zāļu reģistrācija.

Uz Latvijas robežas – autoceļiem, ostās, dzelzceļā, pastā, lidostā un muitas noliktavās strādā PVD robežinspektori. Veicot kravu kontroli, robežinspektori vispirms pārbauda pavaddokumentus, tad pārbauda, vai tas, kas rakstīts dokumentos, sakrīt ar reālo kravas saturu. Ja nepieciešams, robežinspektori noņem paraugus un nosūta tos laboratoriskajai izmeklēšanai.

Ja robežinspektori konstatē, ka krava neatbilst Eiropas Savienības un Latvijā noteiktajām prasībām, tā tiek nosūtīta atpakaļ uz valsti no, kuras tā vesta, vai iznīcināta, vai izmantota citiem mērķiem. Ja robežinspektori ir konstatējuši nopietnus pārkāpumus, viņi jau nākamo šī uzņēmuma vesto kravu pārbaudīs pastiprināti.

Kravu valsts uzraudzību uz Latvijas robežas plāno, organizē un koordinē PVD Robežkontroles departaments