Vai patiesi laba izglītība nozīmē veiksmīgu karjeru?

Gadu mija ir laiks, kad cilvēki daudz ko pārdomā savā dzīvē un viennozīmīgi nolemj ko mainīt. Lūk, tāpēc mēs parunāsim par vienu no mūsdienu svarīgākajiem dzīves aspektiem – mūsu darbu.

Agrāk valdīja uzskats, ka iegūta profesija ir garantija veiksmei darba tirgū. Pašlaik lielākā sabiedrības daļa saprot, ka vidējā izglītība ir tikai mazumiņš – turpmāk jāseko augstākā līmeņa studijām un dažādiem prasmju pilnveides kursiem. Tomēr – vai augstākā izglītība ir nozīmīgākais faktors veiksmīgas karjeras sākšanai?Izglītības nozīme arvien pieaug

Karjeras veidošanā izglītība kļūst arvien būtiskāka, uzsver Anita Jākobsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Eiropas Sociālā fonda jautājumos. Galvenais, kas jāsaprot katram cilvēkam, – izglītība mūsdienās nekad nevar būt pabeigta. Pašreizējā laikmeta pazīme ir izglītības nepārtrauktība, ko Latvijā ne vienmēr saprot gan gados vecāki cilvēki, gan arī jaunieši.

Dzīve ir kļuvusi dinamiskāka, darba devēji katrā profesijā un amatā vēlas kaut ko citu. Darba devējs nevēlas pielāgoties izglītībai, kuru darbinieks ir ieguvis; viņš vēlas, lai darbinieks pats pielāgojas darbavietas prasībām. Katrs cilvēks, sākot jaunu darbu, atklāj trūkumus gan savās prasmēs, gan zināšanās, bet, lai veiksmīgi pildītu darba pienākumus, šie trūkumi jānovērš. Vecāka gadagājuma ļaudis šo situāciju uztver saasinātāk, jo sen neko nav mācījušies, tāpēc tagad ir grūti uzsākt mācības. Viņi to uztver kā personīgu problēmu, bet mācīšanās un visas grūtības, kuras ar to saistītas, ir visas sabiedrības problēma. Mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā; pirms 20 gadiem tā nebija tāda. Nu tai jāpielāgojas visa gadagājuma cilvēkiem, uzskata A. Jākobsone.

Jebkura mācību iestāde izglītības konservatīvā rakstura dēļ atpaliek no reālās dzīves, bet darba devējs dzīvo pašlaik, līdz ar to viņam ir atbilstošas prasības. Klīniskā psiholoģe Andra Katkeviča uzskata, ka izglītībai ir tāda vērtība, kādu tai piešķir sabiedrība un spēkā esošie likumi. Tagad daudzās specialitātēs pat maģistra grāds tiek uzskatīts par minimumu, un tiešām grūti pateikt, vai tas izglītības vērtību paaugstina.

Kāpēc cilvēki mācās? Ir cilvēki, kuru izziņas vajadzības ir ļoti augstas, un viņi nepārtraukti mācās, jo jūt vajadzību sevi pilnveidot. Tā ir ļoti veselīga motivācija. Ir tādi cilvēki, kuri, tikai gadiem ejot, atrod savu īsto aicinājumu. Daudzi savukārt piedzīvo vilšanos, redzot, ka realizēt sevi karjerā neizdodas tik veiksmīgi, kā gribētos, līdz ar to arvien izvēlas to, kas viņiem padodas vislabāk, – mācīties.

Ir izglītība, nav pieredzes

Jāatzīst, ka ar izglītību vien nepietiek, lai iegūtu labi apmaksātu un prestižu darbu. A. Jākobsone apstiprina, ka laba izglītība bez praktiskās pieredzes jauniem cilvēkiem ir galvenais klupšanas akmens veiksmīgas karjeras uzsākšanā. Protams, darba devējs dod priekšroku cilvēkiem, kuriem ir ne vien laba izglītība, bet kuri ir arī sevi profesionāli apliecinājuši iepriekšējā darbavietā. Darba devējs ir zaudētājs situācijās, kad jāpiesaista darbinieki, kuri apmāca jaunpienācēju, turklāt var izrādīties, ka jaunais darbinieks tomēr nespēj iedzīvoties darba vidē un veikt uzticētos pienākumus. Šādas situācijas var atkārtoties ar vairākiem kandidātiem, un darba devējs kļūst piesardzīgs.

Pat ja cilvēks ir beidzis prestižas augstākās izglītības iestādes, tā vēl nav garantija, ka viņš būs labs darbinieks. Katrā vietā darba devējs sagaida kaut ko citu – atbilstošu sava uzņēmuma specifikai, taču mācību iestāžu izglītības programmas ir vispārīgas. A. Jākobsone atzīst, ka prakses trūkums vai formāla to izpilde ir nopietns trūkums izglītības kvalitātē. Absolventu bezdarbnieku aptaujas respondenti norāda, ka 50% absolventu studiju laikā prakse ir bijusi, 19% absolventu prakse ir bijusi izglītības iestādēs, bet 24% studentu prakses nav bijis vispār. Protams, aktuāls paliek jautājums par īstenoto prakšu kvalitāti un atbilstību studiju programmām.

Kādas tad ir galvenās prasmes, kuras ir svarīgas gandrīz visiem darba devējiem un būtu jāpilnveido visiem, kuri domā par savu karjeru? A. Jākobsone uzsver, ka Latvija Eiropas Savienībā nav izņēmums, jo pamatprasības darbiniekiem visur ir gana augstas.

Pamatprasību loks

• Valodu zināšanas – ne tikai latviešu, angļu, bet arī krievu un citas valodas dažādos līmeņos.
• Datorprasmes, kuras kļūst arvien specializētākas.
• Autovadītāja apliecība.
• Komunikācijas prasmes – gan mutvārdos, gan rakstveidā.
• Prasme mācīties.
• Prasme sagatavot, pamatot un pieņemt lēmumus.