Ar pozitīvu domāšanu uz darbu

Lai kādi būtu mūsu uzskati par pozitīvo domāšanu, tomēr cilvēki, kas tai pievēršas, ir optimistiskāki un laimīgāki par citiem. Turklāt pozitīva domāšana noder arī darba vidē, lai veicinātu sava darba produktivitāti, attīstītu veiksmīgu karjeru un veidotu attiecības ar darba kolēģiem un klientiem. Bet ko gan nozīmē pozitīvā domāšana, ja to skatām darba kontekstā? Kas būtu jādara, lai to iemantotu?Vispirms ceļā uz pozitīvo domāšanu ir jādefinē sasniedzamie rezultāti. Tas nozīmē skaidri definēt, ko vēlies dzīvē sasniegt, ieskicēt un uzrakstīt savus mērķus, lai pēc tam katru dienu par tiem atcerētos. Daudzu cilvēku viena no lielākajām problēmām ir tā, ka viņi nezina, ko vēlas sasniegt dzīvē vai darbā. Tā rezultātā viņi pievēršas maznozīmīgām lietām un tērē savu enerģiju nevietā.
Nākamais solis ir izveidot to lietu sarakstu, kas rada prieku. Ja arī tas sākumā varētu šķist dīvaini, nauda šajā sarakstā parasti ir vienā no pēdējām vietām. Var sākt ar desmit svarīgāko lietu sarakstu. Katru dienu tajā ieskatoties un cenšoties šīs lietas īstenot, cilvēks automātiski jutīsies apmierināts. Un pozitīvas emocijas vienmēr rada apmierinājumu un papildu prieku.
Ceļā uz pozitīvu domāšanu jāiemācās skaitīt līdz pieci. Ikdienā esam pieraduši dzīvot, reaģējot uz dažādiem saņemtajiem impulsiem vai notikumiem, bet tas nozīmē, ka uz līdzīgiem impulsiem reaģējam līdzīgi, izveidojot reakcijas shēmu. Tāda shēma, protams, nepalīdz attīstīt radošo domāšanu un pozitīvu attieksmi pret dažādiem notikumiem. Savukārt, iemācoties skaitīt līdz pieci, cilvēks sev rada laiku, kurā izvērtē dažādus rīcības modeļus, lai pēc tam attiecīgi un radoši rīkotos.
Lai vairotu pozitīvu domāšanu, vakaros būtu jāsamazina apskatīto negatīvo ziņu apjoms, jo citādi, nepārtraukti dzirdot pēdējo 24 stundu negatīvos notikumus, ar smaidu gulēt aiziet neizdosies. Tas nenozīmē dzīvot mucā un nedzirdēt neko. Drīzāk tā ir apzināta spēja vakaros nevērt vaļā ziņas ar negatīviem virsrakstiem, labāk to darīt citos dienas brīžos. Diemžēl negativitāte ir daudz “lipīgāka” nekā pozitīvisms – jo vairāk esam negatīvu cilvēku un notikumu ielenkti, jo vairāk negatīvā ienāk mūsu pašu domās un ikdienā.
Veselā miesā vesels gars, tāpēc rūpes par sevi ir ļoti būtiskas. Veselīga pārtika, sports, pastaigas svaigā gaisā. Jāatmet slinkums un jāsāk kaut kas darīt!
Un, protams, jāpieraksta vai citādi jāpiefiksē savas uzvaras un progress, jo katrs mazais prieks un apmierinājums par sevi ir jauns grūdiens, kas vairo personīgo enerģiju. Lai sasniegtu mērķi ir jābūt pienākuma apziņai un neatlaidībai, bet par šiem mazajiem sasniegumiem ir arī jāpriecājas un jāsaprot, ka esam tos pelnījuši. Tā katru dienu var vairot pozitīvo domāšanu un nest to savā darba vietā, un ar laiku šī attieksme kļūs dabiska ikdienas sastāvdaļa.

Avots: www.enjoyrecruitment.lv