4 darba vietas tendences 2022. gadā

Pandēmija daudzus ir novedusi līdz lielam nogurumam, taču tā ir arī bijusi katalizators pozitīvai darba vietas inovācijai — vismaz progresīvajās nozarēs.

Pēc sarunām ar karjeras ekspertiem, uzvedības un veselības psihologiem, izgaismojās četras tendences, kas strauji attīstās 2022. gadā.

Spoileris: tas varētu būt ļoti noderīgi darbiniekiem.

1. Pieaugs gabaldarbu darbinieku skaits

Saskaņā ar karjeras ekspertes Ešlijas Stālas teikto, 2021. gadā neatkarīgo darbinieku skaits — piemēram, gabaldarbu darbinieki, darbuzņēmēji un jebkāda veida ārštata darbinieki — pieauga par 34 procentiem, salīdzinājumā ar 2020. gadu. (Daži prognozē, ka ārštata darbinieki līdz 2023. gadam veidos vairāk nekā pusi no darbaspēka.)

Pieaugums ir saprātīgs, ņemot vērā lielo aiziešanu no amatiem, kā arī to, ka noteiktiem iedzīvotāju segmentiem (piemēram, strādājošām māmiņām) ir nācies pamest darbu un noteikt prioritāti bērnu aprūpes vajadzībām, pēc tam atgriezties ierobežotā slodzē.

Sabiedrības pāreja uz gabaldarbiem ir bonuss, ja jūsu mērķis ir elastība un savas darba rutīnas noteikšana. Taču ārštata darbs var būt abpusēji griezīgs zobens, jo tas bieži tiek nodrošināts bez pabalstiem, pastāvīgas algas vai citas darbinieku aizsardzības. Pašam par sevi būs jārūpējas.

2. Četru dienu darba nedēļa

Saskaņā ar LinkedIn ikgadējo ziņojumu Big Ideas, mēs varam sagaidīt, ka 2022. gadā noteiktās nozarēs būs četru dienu darba nedēļa.

Starptautiski šī tendence jau ir kļuvusi populāra ar tādiem uzņēmumiem kā Microsoft Japan, Semco Brazil un Islandes valdība. (Izmēģinājuma rezultāti liecina, ka ir uzlabojusies darbinieku labklājība, darba un privātās dzīves līdzsvars un produktivitāte, saskaņā ar LinkedIn News.)

ASV tādi uzņēmumi kā Kickstarter, Unilever un Primary ir sākuši šīs metodes testēšanu un ziņo par līdzīgiem iepriecinošiem rezultātiem.

Platformas Bolt izpilddirektors nesen pievienojās LinkedIn podkāstam Hello Monday kopā ar Džesiju Hempelu, norādot, ka pāreja uz četru dienu darba nedēļu bija "labākais lēmums, ko viņš jebkad ir pieņēmis".

3. Obligātās mentālās un garīgās veselības dienas

Nesenā BetterUp.com veiktajā pētījumā atklājās, ka nepilni 40 procenti respondentu pēdējo trīs mēnešu laikā ir paņēmuši atvaļinājumu, lai risinātu garīgās veselības problēmas.

Bet 61 procents respondentu ziņoja, ka vismaz vienu reizi tajā pašā laika posmā nav spējīgi strādāt garīgās veselības problēmu dēļ. Vēl problemātiskāk ir tas, ka katrs trešais cilvēks izdomāja attaisnojumu, kad viņiem bija nepieciešams atvaļinājums garīgās veselības dēļ.

Dr. Erin Eatough, BetterUp uzvedības zinātnes vadītāja, saka, ka 2022. gadā viņa cer sagaidīt lielāku oficiālu atbalstu no organizācijām, lai palīdzētu risināt šo problēmu.

"Vistālāk domājošās organizācijas redzēs ieguldījumu savas komandas garīgajā sagatavotībā, lai paliktu līknes priekšā," viņa saka.

Tas ietver vadības saziņu par garīgās veselības dienu nozīmi, HR deklarāciju, ka slimības dienas ietver garīgās veselības dienas, un vadītājus, kas rāda piemēru.

4. Uzņēmumi labāk atbalstīs vecākus

Vecāku izdegšanas rādītāji ir ļoti augsti, saka Dr. Īto. Taču pandēmija ir arī palielinājusi vecāku komfortu, aizstāvot viņu vajadzības, sākot no īsākām darba dienām līdz labākai atvaļinājuma politikai.

Un labā ziņa ir tā, ka, turpinoties lielajai tendencei aiziet no amata, uzņēmumi būs spiesti atrast veidus, kā labāk atbalstīt šīs vajadzības, pretējā gadījumā viņiem būs grūti konkurēt un noturēt talantus.

Avots: https://www.purewow.com/money/workplace-trends