Delska ir zīmols, kurā 2024.gada jūnijā apvienojās Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs(DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC), atzīmējot 25 gadu jubileju datu centru biznesā. Mūsu mērķis ir sniegt klientiem personisku pieeju datu pasaulē un atbalstīt uzņēmumu izaugsmi. Mūsu pamatvērtības ir atvērtība, uzticamība un spēja pielāgoties. Lielu uzsvaru liekam arī uz datu drošību, pakalpojumu kvalitāti un ilgtspēju.Mēs rūpējamies par darbinieku labsajūtu, sniedzam iespēju apgūt jaunas zināšanas un attīstīt savas prasmes IT industrijā. Esam draudzīga profesionāļu komanda, kurā ir iespēja sasniegt ambiciozus mērķus.Delska uzņēmumiem Baltijā un pasaulē piedāvā pilna spektra pakalpojumus IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgu un uzticamu datu pārraides tīklu.Kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst datu centru infrastruktūras paplašināšana un jaunu uzņēmumu pievienošanās grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

https://delska.com/

Labu darbinieku trūkums darba devējus mudina pārskatīt darba algas un motivācijas sistēmu

Latvijā mainās darba vide un prasības gan no darbinieku, gan darba devēju puses, mudinot gan vienus, gan otrus vairāk domāt ilgtermiņā, secināts karjeras un darba portāla Irdarbs.lv organizētajā ekspertu diskusijā "Kā novērst darbaspēka izbraukšanu un atrast darbinieku no esošajiem resursiem".

Jāapzinās, ka labu darbinieku trūkst visā Eiropā, bet Latvija atrodas vienotā darba tirgū un brīvās konkurences apstākļos. Aizbraukušos ārzemēs notur ne tikai vairākkārt augstākais atalgojums, bet arī dzīves stabilitāte un drošība par rītdienu, tomēr arī dzīvei Latvijā un vietējam darba tirgum ir savas priekšrocības. Turklāt šeit ir ievērojams brīvo darba vietu daudzums, pakāpeniski pieaug darba devēju piedāvātais atalgojums un uzlabojas darbinieku motivācijas sistēma.

“Darba devējiem pašreiz aktīvāk jādomā kā noturēt labu darbinieku, kuram ir zināšanas, pieredze un lojalitāte pret esošo darbavietu. Adekvāta alga, sociālās garantijas, veselības apdrošināšana ir tikai daļa no nepieciešamā, lai darbā justos labi. Piemēram, ir darbavietas, kuras apmaksā vai nodrošina transportu līdz darbavietai, reizi mēnesī darbiniekiem iegādājas kino biļetes un citādi motivē. Savukārt potenciālajam darbiniekam jāspēj atbildēt nākamajam darba devējam – kāds būs mans ieguldījums uzņēmumā, ko tas iegūs, pieņemot tieši mani. Jābūt samēram starp darba meklētāja prasībām un reālo iespējamo pienesumu, un ko darba devējs var nodrošināt. Būtiski katram padomāt par savas karjeras plānošanu ilgtermiņā,” diskusijā uzsvēra Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte. 

“Kopumā bezdarbs samazinās, bet ne tikai tādēļ, ka daudz aizbraucēju, bet liela daļa tiešām atrod darbu. Atsevišķiem darba devējiem jāizvērtē ko solīt darba sludinājumos, jo bieži gadās, ka darbinieks nesaņem tik lielu atalgojumu vai dažādus bonusus, kā sākotnēji abas puses vienojušās. Darba devējiem mūsdienās jāprot noturēt savus darbiniekus, tas ir milzīgs ieguldījums, ja uzņēmums iegulda darbinieka apmācībā. Aizvien trūkst darbinieku informācijas tehnoloģiju jomā, pārtikas tehnologi, kas spētu vadīt ražošanu. Lielāka kadru mainība pašreiz vērojama tirdzniecībā, zivju pārstrādē. Ieteikums tiem, kuri apzinās, ka drīzumā gribētu mainīt darbu vai būs spiesti to darīt, jaunu aktīvi sākt meklēt esot vēl darba attiecībās. Neieteiktu dzīvot ar domu, ka laiks, kad iztikšu ar saņemto bezdarbnieka pabalstu, būs labs atpūtai -  gan jauns darbs tāpat atradīsies. Var arī neizdoties tik ātri atsākt strādāt – turklāt tieši tādā darbavietā, kādā vēlaties,” rezumēja Nodarbinātības Valsts aģentūras Darba tirgus nodaļas vadītāja Kristīne Pudāne.

“Informācijas tehnoloģiju nozare ir specifiska, kvalificētu speciālistu aizvien nav pietiekami un mūsu nostādne ir, ka tos lielākoties paši izaudzinām no jaunajiem. Saskaramies arī ar darba meklētājiem, kuriem ir neadekvātas prasības atalgojumam, bet nespēj izpildīt konkrētus darba uzdevumus. Apzināmies, ka bāzes samaksai jābūt tik lielai, lai darbinieks spētu uzturēt sevi un ģimeni, tādējādi jūtoties komfortabli. Bonusu sistēmai, piemēram, naudas prēmijai tiešām jāsniedz darbiniekam iespēju doties ceļojumā vai tamlīdzīgi. Turklāt katru darbinieku vērtējam kā individualitāti, un daļai būtiskāk pat ir regulāri komandējumi vai saņemt papildus profesionālu apmācību. Vienlaikus apzinos, ka spējīgus speciālistus, kuri pašreiz strādā ārzemēs diez vai varēšu ataicināt strādāt mūsu uzņēmumā. Turklāt ne vairākas reizes lielākās algas, bet gan konkrētajā valstī stabilā dzīves nodrošinājuma, drošības par rītdienu dēļ,” norādīja SIA DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

“Reemigrācijas plāns pašreiz liek padomāt nopietni par to, kāda būs realitāte darba tirgū pēc dažiem gadiem un kā labāk šai situācijai sagatavoties. Nevajadzētu būt tā, ka cilvēki atbrauc, nevar atrast īsā laikā darbu un aizbrauc atpakaļ. Ekonomikas ministrija jau pašreiz daudz dara, bet būtiski pēc iespējas apzināt reālo situāciju par aizbraukušajiem, viņu prasmēm, valodu zināšanām, iespējām strādāt Latvijā, kā par tām labāk informēt utt. Jābūt gataviem, ka atgriezīsies ģimenes, skolas vecuma bērni. Vienlaikus jāraugās, lai darba tirgū būtu iespējami vairāk cilvēku tieši ar tādām prasmēm, kā pieprasa reālais darba tirgus. Ļoti laba iespēja uzņēmējiem ir, piemēram, ar 50% valsts finansiālu atbalstu apmācīt darbiniekus konkrētām prasmēm. Vēl labs atbalsta variants būtu - uzņēmējs iegulda konkrētu summu darbiniekā, bet, ja darbinieku īsā laikā pārpērk nākamais darba devējs, tad viņš līdzšinējam darba devējam atmaksā darbiniekā ieguldīto,” ierosināja ekonomikas ministra padomniece sadarbībai ar partnerorganizācijām Ilona Platonova.

Foto: Publicitātes foto, copy by diena.lv

Statistikas dati liecina, ka Baltijas valstu vidū tieši Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis – 28% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem ir bez darba un apgalvo, ka bez pieredzes atrast darbu ir ļoti grūti.

Līdzīgs viedoklis bija arī Jānim Liepam, kurš, uzsākot pilna laika studijas datorvadības fakultātē, bija atmetis domu par darba atrašanu: „Biju izsūtījis savu CV vairākiem uzņēmumiem. Šķita, ka mana pieredze varētu būt noderīga, jo līdz tam biju veiksmīgi pierādījis sevi praksē kā valsts iestādē, tā arī privātajā uzņēmumā. Interesējos par IT nozares uzņēmumiem, tāpēc darbs ātrās ēdināšanas iestādēs vai sūtījumu piegādes jomā nešķita saistošs. Gribēju darīt to, ko diendienā apgūstu augstskolā, būt daļa no procesa, kas, savukārt, noteikti palielinātu iespējas atrast darbu pēc studiju beigām,” domāja Jānis.

Tolaik Jānis vēl nenojauta, ka viņa mērķtiecība ne vien nodrošinās jaunas iemaņas un zināšanas par datu centru darbību, bet arī nodrošinās pilna laika darbu, ko puisis spēs savienot ar mācībām un brīvā laika interesēm.

„Sagatavoju CV, ko nosūtīju aptuveni pieciem Latvijas lielākajiem un populārākajiem IT uzņēmumiem. Pēc dažām dienām saņēmu zvanu ar aicinājumu ierasties uz darba pārrunām. Jau pēc nedēļas es sāku savas darba gaitas Eiropas datu centru operatora DEAC datu centros,” atminas Jānis.

Drīz apritēs gads, kopš Jānis strādā par klientu tehniskā atbalsta dienesta speciālistu, pats nosaka savu darba laiku, ko elastīgi pakārto mācībām un atpūtai ar draugiem. Tomēr būtiskākais, ko puisis novērtē, ir iespēja profesionāli pilnveidoties, par to saņemot konkurētspējīgu atalgojumu un nākotnes perspektīvas profesionālai izaugsmei vienā no lielākajiem IT uzņēmumiem.