Mobings – kā pret to cīnīties?

Kas ir mobings?
Mobings pamatā ir psiholoģiska "vardarbība" pret kādu konkrētu darbinieku. Nereti mobings rodas kāda neatrisināta konflikta gadījumā. Ja konflikts nav atrisināts, dusmas un rūgtums turpina krāties un nereti tā konfliktā iesaistītā puse, kurai ir lielāka vara, spēks, kolēģu atbalsts u.c. kļūst par moberi un apzināti uzbrūk kādam kolēģim. Ar mobingu mēģina panākt, lai nepatīkamais darbinieks uzraksta atlūgumu, jūtas mazvērtīgs, nevajadzīgs, nemaisās pa kājām un tml.
Ja mobings ir psiholoģisks terors, bieži tiek nonievāts un nolikts pats mobinga upuris, viņa personība – rakstura īpašības, paradumi un tml., nevis viņa darbs.

Pastāv trīs veida mobingi:
• fiziskais mobings ir saistīts ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku;
• verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana;
• izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no darba kolektīva, tiek ignorēts, izolēts, izturas tā, it kā viņa nemaz nebūtu. Reizēm šis cilvēks netiek informēts par sapulcēm, viņa viedoklis netiek ņemts vērā utt.

Darba vietās visbiežāk sastopams verbālais un slēptais mobings. Bet tā kā mobings var pastāvēt jebkurā grupā un jebkurā vecuma posmā, tad, piemēram, skolās sastopams arī fiziskais mobings.

Kā mobings rodas?
Mobings bieži vien parādās darba vietās, kur vērojama liela spriedze un konkurence darbinieku starpā. Darbs ir aktīvs, katrs grib nedaudz paspīdēt un izcelties, tādēļ reizēm ar mobinga palīdzību, kāds grib atbrīvoties no sava konkurenta vai vienkārši kaitinoša kolēģa. Gadās arī tā, ka mobings rodas aiz bezdarbības – gribas par kādu uzjautrināties – paņirgāties. Ja mobings nāk no priekšniecības puses, iespējams, tā ir vēlme saglabāt kontroli, demonstrēt varu un statusu, lai gan šeit apzīmējums jau ir pavisam cits – bosings, lai gan abu psiholoģisko teroru izpausmes ir vienādas.
Mobings var sākties visai nevainīgi – ar pāris sīkiem aizrādījumiem, melnu humoru utt., kas laika gaitā var pārvērsties smagos, nepamatotos apvainojumos, ļaunā apsmiešanā, kas var traumēt mobinga upuri. Traumas no mobinga var būt ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas. Jo mūsu emocionālā pasaule ir tieši saistīta ar fizisko, ja cieš emocionālā, cieš arī fiziskā. - - Ilgstošs mobings var novest pie šādām saslimšanām:
- kuņģa čūla;
- psihiskās slimības (to skaitā smaga depresija);
- asinsspiediena svārstības;
- infarkts;
- muskuļu krampji.

Kā izpaužas mobings?

Mobings var izpausties:

• Kā pastāvīga kritika darbā, gan pamatota gan nepamatota;
• Kā aprunāšana, nemaz neslēpjot to no mobinga upura;
• Baumošana – reizēm tiek izplatītas pašas nejēdzīgākās baumas, lai grautu darbinieka tēlu;
• Ignorēšana, nesarunāšanās, nesveicināšanās, neaicināšana uz sapulcēm, pilnīga nerēķināšanās;
• Mutiski un telefoniski draudi, parasti saistīti ar darbu;
• Ņirgāšanās par kādu fizisku trūkumu vai izskatu;
• Bezjēdzīgu un neizpildāmu uzdevumu uzdošana.

Kā cīnīties pret mobingu?
Mobingu reizēm ir grūti pierādīt un tas nav minēts Latvijas Republikas likumdošanā, respektīvi - nav sodāms, bet nenoliedzami tas pastāv. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, no mobinga cieš gandrīz 50 % darbinieku. Ja moberis mēdz uzbrukt atklāti, citu cilvēku klātbūtnē – droši runā ar vadību, jo tas vairs nav tikai personīgs konflikts.
Ja arī tev nav pierādījumu par mobera darbību – dodies pie vadības, jo vadības pienākums ir nodrošināt pozitīvu darba vidi, algojot psihologus vai vienkārši izrunājoties ar darbiniekiem. Ja tas nelīdz – mēģini runāt ar moberi aci pret aci, bez liekuļošanas, pajautāt, kas viņu neapmierina, jo bieži vien problēmas rodas tieši no neizrunātiem jautājumiem.

Avots: www.karjeraunnauda.espati.lv