Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Veidi, kā stiprināt smadzenes. (I.daļa)

Vai tev ir bijušas situācijas, kad neatceries, pēc kā tu devies uz virtuvi, vai kur noliki savu telefonu, un kas svarīgs tev bija jāatgādina vīram? Jā, smadzenes ar laiku mēdz kļūt vājākas, taču ir labā ziņa- tās tāpat var kļūt arī stiprākas. Smadzenes gluži kā muskuļus var uztrenēt, jo tās nekad nepārstāj augt.

Vēl nesen valdīja uzskats, ka mūsu smadzeņu šūnas iet bojā, mums kļūstot vecākiem. Taču nu zinātne ir skaidri pierādījusi – mēs ne vien saglabājam visus savus neironus, bet pat pieaudzējam klāt jaunus. Dzīves laikā katra cilvēka smadzenes nemitīgi mainās un aktīvi reaģē uz to, ko mācāmies, pat vecumdienās. To pierāda neskaitāmi pētījumi. Vienā no tiem cilvēki tika aicināti apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli. Secinājums- pēc piecu mēnešu ilgām mācībām visiem bija vērojamas nozīmīgas izmaiņas smadzenēs, īpaši tajos smadzeņu centros, kas atbildīgi par dzirdi, atmiņu un roku kustībām, turklāt šādas pašas pozitīvas izmaiņas smadzenēs bija notikušas arī 65 gadu veciem pētījuma dalībniekiem. Tātad – mācīties nekad nav par vēlu, turklāt to ir pat ieteicams darīt visa mūža garumā, lai ne vien uzlabotu un saglabātu savu atmiņu, bet arī “uzasinātu” prātu.

Tādēļ esam apkopojušas zinātnieku pētījumos pierādītos ieteikumus, kas palīdz uzlabot smadzeņu darbību. Izlasām, liekam aiz auss un ķeramies klāt savu smadzeņu trenēšanai!

Apgūsti ko jaunu, izaicini sevi!

Pieauguša cilvēka smadzenēs ir miljoniem neironu un to tīklojumu, kas savā starpā saslēdzas – tie ir kā jau simtiem, tūkstošiem reižu “iestaigāti ceļi”, kas palīdz mums apstrādāt informāciju ātri, atrisināt zināmas problēmas un veikt mums pazīstamus uzdevumus ar mazu piepūli. Taču, ja vienmēr turēsies pie šiem jau labi zināmajiem “ceļiem”, tu nedod savām smadzenēm jaunu izaicinājumu, liedzot tām augt un attīstīties. Ar smadzenēm ir tieši tāpat kā ar mūsu muskuļiem- vai nu lieto tās vai pazaudē.o vairāk trenējamies, jo spēcīgākas tās kļūst, proti, tev uzlabosies atmiņa, ātrāk spēsi uztvert un apstrādāt informāciju. Vislabākais smadzeņu treniņš ir tāds, kas lauž tavu ierasto ikdienas rutīnu un izaicina tevi un tavas smadzenes, jo šajā procesā tiek veidoti jauni “neironu ceļi”.
Šim nolūkam palīdz pat mazu ikdienas ieradumu pamainīšana, piemēram, došanās mājup no darba pa citu ceļu, ierastā veikala vietā doties iepirkties uz citu, citas radiostacijas klausīšanās, vari arī pamēģināt palasīt citu grāmatu žanru – ja esi iecienījusi romānus, izvēlies šoreiz kādu autobiogrāfiju vai stāstu krājumu utt. Tāpat par izaicinājumiem var uzskatīt ekskursiju uz jaunu, tev nezināmu vietu, muzeju, teātra izrāžu apmeklējumu utt.
Ļoti vērtīgas ir arī aktivitātes, kas prasa tavu roku līdzdarbību. Piemēram, mūzikas instrumenta spēlēšana, žonglēšana, teniss, izšūšana, adīšana un citas līdzīgas nodarbes- tās prasa vienlaikus gan roku-acu kustību koordinēšanu, telpas-laika izjūtu un arī radošumu. Lielisks smadzeņu treniņš!

Taču smadzeņu trenēšanai tu vari izvēlēties burtiski jebkāda veida aktivitāti, ja vien tā atbilst šiem trim nosacījumiem:

1. Tā ir jauna. Ja visu laiku nodosies kaut kam, ko jau labi pārzini un kur esi “spečuks”, smadzenes netiks trenētas, bet tikai izmantos jau labi “iestaigāto taciņu”. Aktivitātei jābūt kaut kam jaunam, kaut kam, kas liek tev izlīst no tavas komforta zonas.

2. Tā ir izaicinoša. Tātad- jebkas, kas sagādā tev garīgu piepūli un paplašina tavu zināšanu robežas, piemēram, svešvalodas apguve, jauna sporta veida vai mūzikas instrumenta apguve, sarežģītas krustvārdu mīklas utt.

3. Tā sagādā prieku. Fizisks un emocionāls gandarījums ir ļoti būtisks smadzeņu trenēšanas (un vispār mācīšanās) procesā. Jo vairāk tu būsi ieinteresēta, jo aizrautīgāk nodosies nodarbei, jo lielāks un labāks būs efekts.

Avots: www.sievietespasaule.lv