Biežāk izmantotie meli CV

Pēc statistikas datiem, vairāk kā puse darba meklētāju savā CV apzināti pieļauj neprecizitātes, lai savu karjeru un izglītību parādītu labākā gaismā, nekā tas ir patiesībā. Vai tas ir prātīgi, un kurā brīdī nelielas neprecizitātes kļūst par meliem? CV – ir neoficiāls dokuments, kuru sastāda pats darba ņēmējs. Svarīgi, ka tieši apģērbs un šis papīrs ir tie, kas rada pirmo iespaidu par darba meklētāju, tāpēc, pilnīgi loģiski, ka tam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Darba ņēmēju loģika ir vienkārša. Lai iegūtu amatu, ir nepieciešams nokļūt uz interviju, bet, lai nokļūtu uz interviju ir jāparāda sevi no labākās puses. Ir tikai viens risks, ja meli atklāsies - amatu neredzēt. Tomēr nemelojot amats vienalga aiziet gar degunu.

IZPLATĪTĀKIE MELI PAR IZGLĪTĪBU
Vairums uzņēmumu amatu kandidātus vēlas redzēt ar augstāko izglītību, bet ne visiem tā ir. Tajā pašā laikā, liela pieredze attiecīgajā specialitātē bieži vien ir daudz nozīmīgāka, par augstskolas diplomu, tāpēc daudzi savu CV papildina ar izdomātiem faktiem par konkrētu universitāšu apmeklēšanu un absolvēšanu. Šajā gadījumā viss atkarīgs no tā, uz kāda līmeņa vakanci pretendē darba meklētājs. Iespējams, ka attiecīgās profesijās, pat atklājot melus par izglītību, ļaus mierīgi turpināt uzsākto darbu, novērtējot to pēc izdarītā. Tomēr, ja kandidāts pretendē uz vadošu amatu, šādi CV papildinājumi tiks vērtēti ļoti strikti un, visticamāk, kandidāts ar sabojātu reputāciju varēs doties mājās. Mūsdienās šādus faktus var ļoti viegli pārbaudīt, tāpēc ir ļoti nopietni jāizvērtē visi riski.
BIEŽĀK IZMANTOTO CV MELU TOPS, UN KO ŅEMT VĒRĀ:
⦁ Vienu universitātē pavadītu semestri nodēvējot par nepabeigtu augstāko izglītību. Ja CV neuzrāda mācību iestādē pavadīto laiku, šos melus var izmantot samērā droši.
⦁ Pagarinot savu stāžu iepriekšējā darba vietā, lai neuzrādītu darba meklējumos pavadītos tukšos mēnešus. Pareizi noformējot CV (darba maiņas pilna datuma vietā norādot tikai gadu) tie pat nebūs nekādi meli.
⦁ Vecums. Arī uz šo faktoru darba devēji bieži skatās caur pirkstiem, it sevišķi sievietēm.
⦁ Norādot augstāku amatu. Šeit galvenais nepāršaut pār strīpu un nenodēvēt sevi par prezidentu vai departamenta vadītāju. Vislabāk amatu pārdēvēt nedaudz citādi. Ļoti bieži pienākumu loks ir plašāks, nekā to norāda amata nosaukums, tāpēc tas nebūs nekas ārkārtējs.
⦁ Pārvērtē savas svešvalodu zināšanas. Šķiet, ka tas jau ir kļuvis par tādu, kā normu un darba devēji ar to pat rēķinās.
⦁ Norādot neeksistējošu papildus apmācību (kursi, semināri). Ja kursi vai semināri apmeklēti ļoti sen, ir ļoti liela iespēja, ka uzņēmums, kas tos organizēja, vairs neeksistē. Tikai ļoti retos gadījumos topošajam darba devējam var uznākt vēlme šo informāciju pārbaudīt. Pats svarīgākais šeit ir kaut ko tomēr zināt no tā, kas šajos kursos tikai pasniegts.
⦁ Piedēvējot izdomātus pienākumus, iemaņas un panākumus. Gluži kā pārējos punktos, šeit galvenais ir saglabāt mēra izjūtu. Pirmkārt, jaunajam priekšniekam var ienākt prātā pārbaudīt kādu no izgudrotajām iemaņām. Otrkārt, viens no svarīgākajiem apstākļiem, kas jāņem šajā mūsu valstī – Latvija ir maza. Ja kāds no sirds vēlēsies uzzināt, kur, kā un ar ko tieši nodarbojies potenciālais darbinieks, ātrāk vai vēlāk, tas tiks noskaidrots.

Avots: www.karjeraunnauda.espati.lv